Par virsstundu samaksas samazināšanu

Labklājības ministrijas atsauce uz ārvalstu investoru padomes rekomendācijām, kā arī norāde, ka Latvijas tiesiskais regulējums būtu līdzīgs kaimiņvalstu - Igaunijas un Lietuvas - tiesiskajam regulējumam par virsstundu darba apmaksas apmēru, nav pamatots. Labklājības ministrijai nevajag maldināt sabiedrību, salīdzinot Latvijas tiesisko regulējumu ar Lietuvas un Igaunijas, kur minimālā alga ir lielāka. To pierada LTV Panorāmas 2016.gada septembrī publicēti vairāki sižeti “Mazās algas”, kurus var aplūkot ik viens:

“Mazās algas” – kāda situācija Latvijā?;

“Mazās algas”: minimālās algas Igaunijā un Lietuvā;

“Mazās algas”: dzīve Valkā un Valgā;

“Mazās algas”: jauniešu izglītība un profesijas izvēle.

LIDA norāda, ka daudzi darbinieki jau ir spiesti dažādu apsvērumu dēļ regulāri strādāt virsstundas un par šo darbu nesaņemot ne kādu samaksu. Tāpat LIDA norāda, ka Latvijā nav organizēta darba devēju apmācība darba tiesiskos jautājumos, darba devēji bieži neizprot, kas ir arodbiedrības, kāda ir arodbiedrības loma darba tiesisko attiecību jomā. Latvijā nav notikuši streiki, kas norāda, ka darbinieki ir nospiesti un nostādīti gandrīz vai vergu stāvoklī.

LIDA aicina valdības ministrus, Labklājības ministriju, citas ministrijas, Saeimas deputātus vērst uzmanību arodbiedrību, kā sociālo partneru darbības pilnveidošanai. Darbinieku iesaiste arodbiedrībās jākļūst par valdības prioritāti, jo tikai tad būs iespējas panākt sociālo dialogu starp darba devēju un darba ņēmēju, uzlabot ekonomisko stāvokli Latvijā. To pierāda Eiropas Savienības attīstīto valstu pieredze.