Apmaksāta papildus brīvdiena sestdienā un svētdienā - arī uzskaitīta grafikā! (16/06/2026)

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība veiksmīgi aizstāvējusi sava biedra tiesības, panākot, ka iestāde pieņem lēmumu veikt darba samaksas pārrēķinu un koriģēt darba laika uzskaiti saistībā ar apmaksātu brīvdienu piešķiršanu stājoties laulībā.

Lietas pamatā bija situācija, kad biedram, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta ceturtās daļas 3. punktu tika piešķirtas trīs apmaksātas brīvdienas sakarā ar stāšanos laulībā. Tomēr divas no piešķirtajām dienām sakrita ar sestdienu un svētdienu, un iestāde tās neapmaksāja, uzskatot, ka kalendārajās brīvdienās papildu atlīdzība nepienākas.

Arodbiedrība norādīja, ka apmaksāta brīvdiena nav pielīdzināma ikgadējam atvaļinājumam vai darba grafika korekcijai. Tās būtība ir darbinieka atbrīvošana no darba pienākumu pildīšanas, vienlaikus saglabājot darba samaksu. Līdz ar to, piešķirot trīs apmaksātas brīvdienas, darba devējam ir pienākums nodrošināt reālu iespēju izmantot visas piešķirtās dienas, nevis formāli ieskaitīt tajās kalendārās brīvdienas.

Īpaša nozīme lietā bija arī tam, ka biedram bija noteikts summētais darba laiks. Darba grafiks par attiecīgo mēnesi tika sastādīts vēl pirms apmaksāto brīvdienu piešķiršanas, un nebija iespējams konstatēt, ka visas piešķirtās dienas sākotnēji būtu plānotas kā brīvas dienas. Turklāt, samazinot darba laika normu tikai par vienu apmaksāto brīvdienu, faktiski tika liegta iespēja izmantot pārējās divas piešķirtās dienas.

Izvērtējot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, iestāde, pēc Iekšlietu ministrijas norādījumiem, atzina, ka darba laika uzskaite un atlīdzības aprēķins veikts nepareizi. Ar pieņemto lēmumu iestāde uzdeva veikt darba samaksas pārrēķinu, apmaksājot kā atvaļinājuma dienas arī kalendārās brīvdienas (sestdienu un svētdienu), kā arī koriģēt nostrādājamo normālo darba stundu skaitu.

Lēmumā īpaši uzsvērts, ka apmaksātas brīvdienas mērķis ir nodrošināt darbiniekam apmaksātu prombūtni no darba, nevis palielināt nostrādājamo stundu skaitu vai samazināt piešķirto sociālo garantiju apjomu. Tāpat iestāde atsaucās uz Senāta judikatūru par summētā darba laika organizāciju, uzsverot, ka darbinieks summētā darba laika organizācijas dēļ nedrīkst nonākt mazāk labvēlīgā situācijā nekā darbinieks ar normālo darba laiku.

Šī lieta apliecina, ka darbiniekiem ir svarīgi pievērst uzmanību ne tikai darba samaksas aprēķinam, bet arī darba laika uzskaitei un normālā darba laika noteikšanai. Savukārt arodbiedrības iesaiste ļauj efektīvi aizstāvēt biedru tiesības un panākt kļūdainu darba devēja lēmumu labošanu.

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība turpinās sekot līdzi tam, lai likumā paredzētās sociālās garantijas tiktu piemērotas pilnā apmērā un netiktu ierobežotas ar formālu normatīvo aktu interpretāciju.