Par kompensācijas izmaksu (30/03/2022)

Jautājums:

Kad tiesā pierādīja, ka jāatmaksā pusdienas laikā neizmaksātās stundas, tad tas tika atmaksāts visiem par pēdējiem diviem gadiem. Kādēļ šoreiz, kad situācija ir identiska, tiks atmaksāts tikai sūdzības iesniedzējiem?

Atbilde:

2016. gada 16. jūnijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments lietā Nr. SKA – 347/2016 nosprieda, ka pārtraukuma laiks, ja tajā aizliegts pamest dienesta pienākumu izpildes vietu, ir ieskaitāms darba laikā. Pēc minētā sprieduma spēkā stāšanās, ikvienai personai bija iespēja vērsties iestādē, lūdzot veikt pārrēķinu par pēdējiem diviem gadiem. Attiecīgi, ja tam bija pamats (pēdējo divu gadu laikā noteikts liegums pārtraukuma laikā pamest dienesta pienākumu izpildes vietu), tika veikta kompensācijas izmaksa (“jāatmaksā pusdienas laikā neizmaksātās stundas”).

2021. gada 2. decembrī Latvijas Republikas Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr.2021-07-01, ar kuru nospriests, ka Atlīdzības likuma norma, kas neparedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām un saņemt atbilstošu (dubultas likmes) samaksu par darbu svētku dienās, nav atbilstoša Latvijas Republikas Satversmes 106. pantam. Šobrīd Arodbiedrība saņem jautājumus, kādēļ konkrētajā gadījumā visām personām nav iespējas saņemt kompensāciju par pēdējiem diviem gadiem, līdzīgi, kā pirms pieciem gadiem pārtraukuma laika lietā.

Arodbiedrība skaidro, ka, pirmkārt, abas situācijas, pretēji norādītajam, nav identiskas. Strīdi ir skatīti dažāda satura procesos.

Administratīvās tiesas procesā tiek skatītas personu sūdzības par valsts un pašvaldību iestāžu lēmumiem un faktisko rīcību. Respektīvi, Administratīvās tiesas risina individuālu strīdu par iestādes pieņemtu lēmumu, piemērojot spēkā esošās tiesību normas un interpretējot tās atbilstoši augstāka juridiskā spēka tiesību normām, vispārējiem tiesību principiem, un tamlīdzīgi. Pārtraukuma laika lietā tiesa atzina, ka “interpretējot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 30.panta otro daļu atbilstoši minētajai direktīvai  [Darba laika direktīva], secināms, ka dienesta amatpersonai pārtraukuma laiks ir ieskaitāms darba laikā, ja ir noteikts aizliegums tā laikā atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu.” Respektīvi, konkrētajā gadījumā tika atrisināts konkrēts tiesību strīds, izmantojot tiesību normu interpretācijas metodi. Augstākās tiesas spriedums pats par sevi ir saistošs tikai konkrētajai iestādei un privātpersonai, kas bija lietas dalībnieki konkrētajā procesā. Tomēr, Augstākās tiesas paustās atziņas ir saistošas tādā ziņā, ka ir ņemamas vērā izskatot līdzīgas lietas, tādēļ citu personu lietās tika pieņemti lēmumi par kompensācijas izmaksu, balstoties uz Augstākās tiesas secināto.

Savukārt Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību valsts konstitūcijai – Satversmei. Respektīvi, ar Satversmes tiesas spriedumu netiek risināts privātpersonas strīds ar valsts iestādi, bet gan atrisināts jautājums par to, vai konkrēta likuma norma, kas aizskar konkrētu personu, ir atbilstoša Satversmei. Konkrētajā gadījumā tiesa izvērtēja Atlīdzības likuma normas atbilstību Satversmei, bet nerisināja konkrētu privātpersonas strīdu (respektīvi, ar Satversmes tiesas spriedumu netiek nolemts veikt kompensāciju kādai konkrētai personai, bet gan tikai izšķirts strīds par konkrētā normatīvā akta atbilstību Satversmei).

Līdz ar to, abas situācijas pēc būtības nav salīdzināmas, jo fundamentāli atšķiras procesi, kādos tika risināti biedra norādītās situācijas.

Jautājumā par svētku dienām atbilde uz to, kam pienākas kompensācija par pēdējiem diviem gadiem, ir meklējama Satversmes tiesas spriedumā. Minēto mehānismu nav izdomājusi nedz Arodbiedrība, nedz iestādes, tā ir likumā noteikta unikāla Satversmes tiesas kompetence. Atbilstoši Satversmes tiesas lemtajam, "lai aizsargātu to personu pamattiesības, kuras ir uzsākušas savu tiesību aizsardzību, nepieciešams noteikt, ka apstrīdētā norma attiecībā uz šīm personām zaudē spēku no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža". Attiecīgi, pārrēķins tiks veikts tikai tām personām, kuras ir uzsākušas savu tiesību aizsardzību Administratīvā procesa likuma kārtībā (vēršoties ar iesniegumu iestādē, augstākā iestādē, tiesā) - tas ir process, kuru veica Arodbiedrība 2021. gada februārī un martā, un, kur ikvienam biedram bija iespēja pieteikties.

Attiecīgi personām, kuras nav uzsākušas savu pamattiesību aizsardzību līdz 2021. gada 2. decembrim, vairs nav iespēju pretendēt uz pārrēķinu par pēdējiem diviem gadiem. Arī skatoties uz nākotni, Arodbiedrība vēlas vērst biedru uzmanību, ka pamatā tiesas cenšas aizsargāt tikai to personu interesi, kuras ir ieguldījušas savus resursus, aizstāvot savas tiesības (tiesājoties). Tāpat Arodbiedrība aicina aktīvi sekot līdzi arodbiedrības aktivitātēm, rūpīgi izsvērt arodbiedrības piedāvātās iespējas un savlaicīgi tās izmantot, nepaļaujoties, ka “viss notiks pats no sevis”.

Arodbiedrība apzinās, ka apskatāmais jautājums var šķist sarežģīts un neizprotams personām bez juridiskās izglītības, jo tas tik tiešām ir saistīts ar izpratni par tiesu sistēmu kopumā un būtiskām juridiskām niansēm. Arodbiedrība aicina biedrus iepazīties ar Satversmes tiesas sprieduma nolēmuma daļu[1] un spriedumu kopumā, lai izdarītu secinājumus par personu loku, uz kurām spriedums attiecināms.